Zaļo gaismu

Lolita Rūsiņa, speciāli "Nedēļai", Žurnāls "Nedēļa"

Jau ilgāku laiku uzņēmēji un apsaimniekotāji nenogurstoši aicina valdību atbalstīt energoefektivitātes pasākumus "darbos". Pēc vairāk nekā četru gadu ilgiem solījumiem beidzot vezums ir sakustējies.

Pašlaik Ekonomikas ministrijā (EM) tiek gatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par aktivitāti Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi, kuras mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti.

Kopējais aktivitātes finansējums ir 16 634 796,16 latu, no kuriem 14 139 549,12 veido Eiropas attīstības fonda un 2 495 214,24 – valsts budžeta finansējums. Aktivitātes ietvaros ar šo līdzfinansējumu tiks segti līdz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas. Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija (EK) akceptēja Latvijas piedāvāto risinājumu energoefektivitātes programmas ieviešanai. Šos līdzekļus nevarēs saņemt tie, kas nav savā valdījumā pārņēmuši dzīvojamo māju.

Naudas varētu būt vēl vairāk

Finansējums tiks piešķirts energoaudita, tehniskās apsekošanas un būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai un būvdarbu izmaksām dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās: ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai, pagraba pārsegumu siltināšanai, siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas strukturālo daļu atjaunošanai un citiem renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti. Pēc visiem šiem uzlabojumiem siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20% gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.

Šis process veicina ne tikai energopatēriņa un izmaksu samazinājumu daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, bet arī ir pozitīvs impulss uzņēmējdarbībai, proti, visiem uzņēmumiem, kas var piedāvāt savus materiālus un pakalpojumus, lai veiktu ēku siltināšanu un renovāciju

EK līdzfinansējums tiek piešķirts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditiem un tehniskajam projektam. Savukārt, ja ēkai tas viss jau ir, ir iespēja pretendēt uz līdzfinansējumu māju siltināšanai.

Edmunds Valantis, EM Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors, skaidro, ka projektus finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts budžeta un, protams, finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Kopēja summa pārsniegs 16,6 miljonus latu, tajā skaitā Eiropas attīstības fonda finansējums paredzēts 14 139 549,12, bet valsts budžeta finansējums 2 495 214,24 latu apmērā. Ar šiem resursiem segs 50% no kopējās darbos iztērētās summas. Savukārt otru pusi vajadzēs apmaksāt pašiem granta saņēmējiem – dzīvokļu īpašniekiem. Maksājumu pamatā veidos izmaksu starpība par siltumu pirms un pēc ēkas siltināšanas. Pēc nama renovācijas parasti tiek ietaupīta vismaz puse šīs summas, kas līdz tam tika izdota par apkuri.

Šiem nolūkiem, saskaitot Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts budžeta un finansējuma saņēmēja līdzekļus, kopumā tiks iztērēti vairāk nekā 33 miljoni latu. Ja projekts izrādīsies sekmīgs, EM ar EK uzsāks sarunas par papildu līdzekļu piesaistīšanu. Tagad aktīvi notiek darbs pie ES fondu apguvei nepieciešamo noteikumu izstrādes.

Pretendentiem būs jāpiedalās konkursā

Valantis prognozē, ka līdzfinansējumu līdz šā gada beigām varēs izmantot ap 160 daudzdzīvokļu namiem. Tiks organizēts atklāts pretendentu konkurss.

VLīdzfinansējumu varēs saņemt tās mājas, kas uzbūvētas no 1944. līdz 1993. gadam. Tas nozīmē, ka uz šiem līdzekļiem varēs pretendēt daudzu sērijveida namu īpašnieki. "Konkursā varēs piedalīties tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kas izveidojuši sava nama dzīvokļu īpašnieku biedrību vai uzdevuši mājas pārvaldīšanu veikt citam pārvaldniekam. Protams, vērā tiks ņemta arī siltināšanas efektivitāte. Tātad priekšroka būs tiem projektiem, kas par mazākiem līdzekļiem cer sasniegt labākus siltuma taupības rādītājus. Un vēl – ja konkursā nauda tiks lūgta divu vienādu māju siltināšanai, piemēram, Rīgā un Balvos, priekšroka būs Latgalei, tas ir, reģionā esošajam namam," uzver Valantis. Lai veiktu atlasi, tiks izveidota komisija, kuras sastāvā būs pārstāvji no EM un VA Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra.

Valantis informē, ka vienam projekta iesniegumam aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms būs 100 000 latu, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Jaunais MK noteikumu projekts paredz līdzfinansējumu dalīt divos veidos. Vispirms būs starpposma maksājums, kuru piešķir par paveikto. Taču uz šo naudu varēs pretendēt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Noslēguma maksājumu piešķirs pēc projekta pabeigšanas.

Valantis pieļauj, ka tuvākā laikā MK akceptēs šos noteikumus. Projektu iesniegumu iesniegšanu izsludinās vienu reizi par visu pieejamo finansējumi. Kopumā tiks rīkotas četras atlases kārtas. Ja tām visi atvēlētie līdzekļi netiks iztērēti, šajā projektā tiks organizētas papildu projektu atlases kārtas, kurās izmantos neizlietotos resursus. Katra kārta ilgs divus mēnešus. Šajā laikā komisija izvērtēs iesniegumus un pieņems atbilstošus lēmumus. Ja nenotiks kas neprognozēts, ar sagatavotu pieteikumu visi interesenti uz Mājokļu aģentūru varēs doties jau aprīlī.

Lai iespējami vairāk dzīvokļu īpašnieki uzzina par šo programmu, pēc MK noteikumu projekta akceptēšanas valdībā EM kopā ar Mājokļu aģentūru interesentiem rīkos seminārus, kuros tiks sniegta detalizēta informācija par iespējām iegūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu.

Privatizācija ir tikai pusceļš

Tas ir atbalsts tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas pārņēmuši savas mājas pārvaldīšanas tiesības, paši to pārvalda un apsaimnieko, par mājokļu politiku runājot, uzsver Mārtiņš Auders, LR EM Mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks. Viņš turpina: "EK līdzfinansējums 800 000 latu apmērā ir piešķirts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditiem, energoefektivitātes novērtējuma precizēšanai atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem."

Privatizācijas ir tikai pusceļš, lai nonāktu pie mērķa – kvalitatīva un sakārtota dzīvojamā fonda. Likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju paredz, ka sešu mēnešu laikā pēc mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļu īpašniekiem jāsasauc kopsapulce un jānolemj, kādu pārvaldīšanas modeli izvēlēties. "Tagad dzīvokļu privatizācija ir gandrīz pabeigta, bet ar ēku pārņemšanu savā valdījumā ir ļoti nopietnas grūtības. Tikai 412 māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs ir pieņemts lēmums izveidot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS). Ja visi dzīvokļu īpašnieki rīkotos atbilstoši likumdošanai, izlemtu par sev pieņemamāko mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas veidu, varētu uzskatīt, ka dzīvojamais fonds sakārtojas.

Runājot par naudas piešķiršanas kritērijiem, Auders skaidro, ka ES fondu atbalstu mājas siltināšanai varēs saņemt tie, kas atbildīs noteiktām prasībām. Piemēram, projekti, kuri ar mazākiem līdzekļiem gūs lielāku siltuma ietaupījumu. Vērā tiks ņemts arī attiecīgajā mājā esošo dzīvokļu skaits – jo lielāks nams, jo vairāk vērtējuma punktu. Cits kritērijs būs saistīts ar tā saukto teritorijas attīstības indeksu – jo infrastruktūra vājāka, jo vērtējums augstāks.

Savukārt energoaudita veikšanai līdzfinansējuma summa varētu būt ap 400, bet tā precizēšanai (atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem) ap 100 latu, savukārt tehnisko projektu līdzfinansējums būtu jau mērāms tūkstošos latu. Domājams, ka šo atbalstu (energoauditiem, tehniskiem projektiem) visā Latvijā varētu saņemt vairāk nekā 250 daudzdzīvokļu māju. Auders domā, ka līdzfinsējuma iespējas būs labs stimuls tiem īpašniekiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav izveidojuši dzīvokļu īpašnieku biedrības.

Šos līdzekļus apsaimniekos Mājokļu aģentūra, kas izskatīs un izvērtēs iesniegumus. "Šie resursi būs pieejami jau no šā gada 1. marta. Projektus varēs iesniegt Mājokļu aģentūrā. Visticamāk, līdzekļu apguve varētu sākties šā gada pirmajā pusgadā. Iesniegumu varēs gatavot tad, kad Ministru kabinets būs akceptējis jaunos noteikumus.

Lai saņemtu naudu energoauditam (energoaudita pārvērtēšanai) un tehniskajam projektam, dzīvokļu īpašniekiem būs jāpilnvaro persona nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanai, to iesniegšanai. Tehniskā projekta izstrādes gadījumā papildus vēl būs jāiesniedz sertificēta eksperta atzinums par tehniskā projekta atbilstību Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem. Ar paredzētajiem līdzekļiem vajadzētu pietikt, lai energoauditus un tehniskos projektus veiktu lielākā daļā to māju, kas vēlāk startēs konkursā par ES līdzekļiem dzīvojamo māju siltināšanai. Šo līdzfinansējumu nevarēs saņemt pretendenti, kuriem jau ir īstenoti projekti.

Viedokļi

Aivars Kaņka, Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vecākais eksperts apsaimniekošanas jautājumos:

"Ja šī programma tiks ieviesta, tas būs ļoti pozitīvs solis. Svarīgi, lai atbalsts būtu reģioniem, pilsētām, kur ir augsti apkures tarifi. Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā, kura jau 2008. gadā sniegusi ievērojamu atbalstu apsaimniekošanas sabiedrībām – domes līdzfinansējums ir 30% apmērā no kopējām ēkas siltināšanas izmaksām. Pašvaldība namu apsaimniekošanas biedrībām vai pilnvarotām personām piedāvā līdzfinansēt siltināšanas projektus, ja paredzētie pasākumi ir saistīti ar pilnīgu kompleksu pieeju – ar bēniņu un pagraba telpu, mājas ārsienu siltināšanu. Būvinženierim ir jāveic aprēķini par to, kas konkrētajai ēkai ir nepieciešams, un jānosaka kopējās izmaksas. Tas ir svarīgs nosacījums, lai varētu pretendēt uz pašvaldības atbalstu. Energoauditu veikšanai, namu apsaimniekošanas biedrībām vai to pilnvarotām personām tiek piešķirts domes līdzfinansējums 50% apmērā. Svarīgi, ka iedzīvotāji, piemēram, pēc energoaudita rezultātiem sāk saprast, ka siltumzudumus ir iespējams novērst.

Ir jāpalīdz iedzīvotājiem samazināt izmaksas par siltumapgādi, īpaši tagad, kad tarifi tikai pieaug. Tās ēkas, kuras tika siltinātas pirms diviem gadiem, ir apkures sezonā sasniegušas ievērojamu izmaksu ietaupījumu – no 30 līdz 40%.

Tāpēc nolēmām rīkoties paši, nevis gaidīt, kad valsts izdomās atbalstīt energoefektivitātes pasākumus. Prognozēju, ka 2009. gadā, kad pēc apkures sezonas iedzīvotāji būs pārliecinājušies, cik ļoti pieaugušas izmaksas par apkuri, interese par siltināšanu pieaugs."

Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:

"Šādam atbalstam bija jābūt jau agrāk, un tas noteikti varētu būt apjomīgāks. Svarīgi, lai šajā procesā nebūtu birokrātisko šķēršļu. Protams, ka šajā krīzes situācijā, kad ir zema maksātspēja, daudziem iedzīvotājiem tas nebūs vienkāršs lēmums, jo, lai saņemtu atbalstu, ir jābūt 50% līdzfinansējuma. Svarīgi, kāda būs banku un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sadarbība. Liela nozīme ir Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras darbībai, kas izskatīs un izvērtēs iesniegumus."

Fakti

- Līdz 2008. gada 31. decembrim privatizācijai pieteikti 501 078 valsts un pašvaldību dzīvokļi, kas veido 99,52% no privatizācijai pakļautā dzīvojamā fonda.

- Visaktīvāk privatizācijas process ir noritējis Jūrmalā.

- Līdz 2008. gada 31. decembrim privatizācijai pieteikti 501 078 valsts un pašvaldību dzīvokļi jeb 99,52 % no privatizācijai pakļautā dzīvojamā fonda.

- No 30 447 privatizējamām dzīvojamām ēkām savā pārvaldīšanā pārņemtas 9569 ēkas jeb 31%.

- Līdz aizvadītā gada beigām savā pārvaldīšanā bija pārņemtas 9569 ēkas.

- Tikai 412 māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs ir pieņemts lēmums izveidot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS).

- Visvairāk sabiedrību nodibināts Rīgā – 204, Liepājā to ir 69, Ventspilī – 21.

- Gandrīz trīs tūkstoši namu tiek pārvaldītas uz noslēgta pilnvarojuma līguma pamata.

Avots: VA Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra, žurnāls Pārvaldnieks